“PwC”: ES dalībvalstīs pamatā netiek noteikts procentu ierobežojums nebanku kredītiem

“PwC”: ES dalībvalstīs pamatā netiek noteikts procentu ierobežojums nebanku kredītiem

Analizējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un atsevišķu citu ārvalstu praksi par tiesisko regulējumu nebanku kredītu procentu likmes noteikšanai un to ietekmi uz ekonomiku, PwC speciālisti “Ziņojumā par ārvalstu pieredzi gada procentu likmes izmantošanā un nosakot ierobežojumus nebanku kreditēšanā” ir secinājuši, ka tikai 5 no 27 ES dalībvalstīm, kā patērētāju izdevumus kontrolējošu instrumentu, piemēro salikto gada procentu likmi kā ierobežojošu rīku. Turklāt procentu likmes ierobežošana neuzrāda valstu regulatoru sagaidītajam rezultātam atbilstošu efektivitātes līmeni.Ārvalstu prakse parāda to, ka saliktās gada procentu maksimālās likmes ierobežošana tiesību aktos:

  • neveicina patērētāju aizsardzību;
  • izslēdz iespēju aizņemties riskantākajai klientu grupai un veicina nelegālā aizdevumu tirgus attīstītību;
  • palielina slogu un resursu izlietojumu valsts pārvaldē.

Vairākas valstis, piemēram, Slovākija, Rumānija un Francija, ir atcēlušas ierobežojumus, jo mazie kredītdevēji ir pametuši tirgu nesamērīga regulējuma dēļ. Tas savukārt veicinājis neregulēto tirgus dalībnieku piedāvājuma pieaugumu. Pētījumā secināts, ka tirgos ar procentu ierobežojumu nelegālās kreditēšanas līmenis ir ievērojami augstāks nekā tirgos, kuros ierobežota procentu likme nepastāv.

Nosakot saliktās gada procentu likmes ierobežojumus, var rasties situācija, ka patērētāji izvēlēsies aizņemties kādā citā valstī, izmantojot iespējas, ko sniedz elektroniskie saziņas līdzekļi – brīva pieeja internetam. Lielbritānijas, Somijas un ASV pieredze rāda, ka patērētāji aktīvi izvēlas aizņemties ārpus valsts jurisdikcijas. Tas veido situāciju, kurā vietējais patērētājs tiek pakļauts citu valstu tiesību normām, kas vēl vairāk pavājina patērētāju aizsardzību.

Tāpat nav iespējas noteikt vienādu procentu likmes ierobežojumu visiem finanšu darījumiem, jo tie sastāv no dažādiem pakalpojumiem un to sniedzējiem. Tādi rādītāji kā aizdevuma periods, ķīlas piesaiste un kredītņēmēja kredītrisks ir jāizmanto kā nezināmie lielumi, lai precīzi noteiktu ierobežojumu dažādiem produktiem.

PwC pētījumā secināts, ka maksimāli pieļaujamo gada procentu likmes griestu noteikšana kopumā nedod cerēto rezultātu nozares regulēšanā, neuzlabo patērētāju aizsardzību un liek patērētājiem aizņemties tiem nepazīstamā tirgū.

Ārvalstīs kā efektīvs mehānisms patērētāju interešu aizsardzībai ir atzīta nozares pašregulācija.