Raidījums: uz ‘ātro kredītu’ upuru rēķina grib pelnīt arī citi uzņēmumi
Pēdējā laikā sabiedrības un politiķu uzmanība pievērsta tā dēvētajiem “ātrajiem kredītiem”, valstsvīri runā par nepieciešamību stingrāk regulēt nozari, daži uztraucas par kredītu lamatās iekritušajiem, tikmēr uzņēmīgākie cilvēki cenšas šajā situācijā arī nopelnīt, piemēram, SIA “Nordic Investments” piedāvā starpnieka pakalpojumus “ātro kredītu” parādniekiem sarunās ar kreditoriem, svētdien ziņoja LTV raidījums “De facto”.
Tiesa, par “Nordic Investments” darbību “ātro kredītu” uzņēmumi neko nezinot, ziņoja raidījums.
SIA “Nordic Investment” ir sava mājas lapa internetā “Kreditunija.lv”, bet savus potenciālos klientus uzņēmums uzrunāja sociālajos portālos. “De facto” rīcībā nonācis SIA “Nordic Investment” izsūtītais piedāvājums potenciālajiem klientiem: ,,Laipni aicinām Jūs 2 darba dienu laikā veikt pielikumā esošā rēķina apmaksu 19,92 LVL apmērā. Veicot šo maksājumu, Jūs pilnvarojat kreditunija.lv uz neierobežotu laiku pārstāvēt Jūsu intereses sarunās ar Kreditoriem.”
Saistītie raksti
“De facto” noskaidroja, ka starpnieku pakalpojumus sniedz divi jaunieši. Taču uzņēmums nevienam klientam neizsniedz garantiju, ka ar kreditoriem vienošanos izdosies panākt. “Kreditunija.lv” valdes loceklis Rinalds Keplers apstiprina, ka ,,var būt šādi gadījumi, ja personai ir desmit ātrie kredīti un kopējā parāda summa sastāda 3 000 – 4 000 latu, bet persona mēnesī ir gatava maksāt 20 latus”.
Jaunie biznesmeņi raidījumam stāstīja, ka līgumi noslēgti jau ar desmitiem cilvēku. Taču “De facto” apzinātie “ātro kredītu” uzņēmumi, tostarp lielākais – AS ,,4finance” – neko par “Kreditunija.lv” nezina.
AS “4finace” izpilddirektors Toms Jurjevs raidījumam norādīja, ka “vajadzētu būt sadarbības līgumam vai vismaz viņi būtu tikušies vienu reizi, lai runātu par potenciālu sadarbību”. “Nevaru atcerēties , kad man pēdējā laikā būtu bijusi saruna ar kādu šādu uzņēmumu,” pauda Jurjevs.
Tikmēr “Kreditunija.lv” valdes loceklis Ronalds Romanovskis apgalvoja, ka tikšanās ,,ir bijusi”, taču šāda informācija esot konfidenciāla. Romonovskis pieļauj, ka “ātro kredītu” sniedzēji slēpj sadarbību, jo “nevēlas, lai parādnieki visiem kreditoriem veic vienādus maksājumus”.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā sūdzību par starpnieku uzņēmumu pagaidām neesot. Taču Patērētāju tiesību aizsardzības centra finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicināja ,, rūpīgi iepazīties ar līguma noteikumiem, lai līguma priekšmets būtu skaidrs un saprotams”. “Uzmanīties no tā, ka ir priekšapmaksa par pakalpojumu. Tas palielina risku, ka cilvēks kāroto pakalpojumu nesaņems,” brīdināja Priedītis.