LTV: pamet valsti pat 200 latu neapmaksāta ātrā kredīta dēļ

LTV: pamet valsti pat 200 latu neapmaksāta ātrā kredīta dēļ

Lai atmaksātu ātri ņemtos ātros kredītus, ne viens vien jaunietis pat pārsimt latu dēļ devies darbā uz ārzemēm. Lai gan ātrie kredīti būtu noderīgi īstermiņa finanšu roba aizlāpīšanai, daudzās ģimenēs tie kļuvuši par traģēdiju, apkopojot pašu ātro kredītu ņēmēju sniegto informāciju, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Vairāki cilvēki bija ar mieru dalīties piedzīvotajā ar raidījumu, taču ar mainītiem vārdiem un nerādot sejas. Piemēram, Andris tikko bija nosvinējis savu 18. dzimšanas dienu. Pirmo reizi viņš aizņēmās 50 latu, taču līdz ar atkarību no azartspēlēm viņš lombardā atdevis vecmāmiņas dāvināto telefonu. Vienam paņemtajam aizdevumam, sekoja nākamais – jau 100 latu apmērā. Šoreiz klāt bija jāskaita arī procenti.

“Es palīdzēju atdot tos 130 latus”, stāsta Andra vecmāmiņa Liāna. “Viņš solīja, ka vairs kredītus neņems. Taču atklājās, ka Andris tomēr ir paņēmis. Viņam to lūdzis draugs, kurš pats vairs nevarēja kredītu saņemt. Šoreiz Andris bija paņēmis 200 latu.” Andris pameta skolu – 12. klasi, bet darbu Latvijā atrast nevarēja un arī armijā iet negribēja. ,,Mēs nolēmām, ka šoreiz kredītu viņa vietā nemaksāsim.” Andra vecmāmiņa Liāna stāsta, ka ,,Andris ir aizbraucis uz Angliju. Lai viņš pelna un domā, kā atdot!” Šobrīd Andris Lielbritānijā mazgā mašīnas.

Uz Lielbritāniju devušies arī citi jaunieši. Piemēram, Edgara parāds sasniedzis 1500 latu, arī viņš lidos uz Angliju, dabūs tur darbu varēs kredītu atmaksāt. Pirmajam “ātrajam kredītam” sekoja otrs, tad trešais un citi, līdz summa sasniedza 800 latu. Edgars zaudēja darbu un atmaksāt to nespēja. Anna ar savas pedagoģes algu nomaksāja dēla parādu līdz pēdējam santīmam. Vēl piekodinājusi uzņēmumam “4finance”, kam pieder gan “sms credit”, gan “vivus.lv”, lai dēlam naudu vairs nedod. Taču tad saņēma vēstuli. Tajā bija rakstīts, ka dēls no ,,sms credit” atkal aizņēmies 400 latu, bet no ,,vivus.lv” vēl 300 latu.

“De facto” arī vēstīja – reklāmās nemitīgi uzsvērts, cik viegli saņemt naudu. Turklāt to sadzird arī tie, kuriem mājās nav piekļuves internetam. Šādā gadījumā viņi dodas uz bibliotēkām. Visbiežāk darbiniekiem lūdz palīdzību, lai parāda, kā internetā var samaksāt ,,Latvenergo” rēķinu un deklarēt savu dzīvesvietu portālā latvija.lv.

Raidījums arī eksperimentā noskaidrojis – īsā laikā aizņemties lielas naudas summas no sms kredītiem neizdodas, tomēr students bez ienākumiem tiek vismaz pie 200 latiem.

Ātro kredītu nozari pašlaik uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tā vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka tieši maksātspējas vērtēšana ir galvenais jautājums, kuru šogad vajadzētu atrisināt arī likumdošanas ietvaros. Viņa ir kategoriska – ja 15 minūtēs kreditors nevar pārliecināties par cilvēka ienākumiem un spēju kredītu atmaksāt, šāds pakalpojums nevar tikt sniegts.

“Neesmu pārliecināta, vai patērētājam šo pakalpojumu vajag. Tas, ka viņam liekas kādā mirklī, ka viņam šo pakalpojumu 15 minūtēs vajag, tas nenozīmē, ka viņam tiešām vajag un ir tiesības uz šādu pakalpojumu 15 minūtēs. Jo galu galā uz hipotekāro kredītu 15 minūtēs jums nav tiesību. Tā kā, ja viņi to nevar izdarīt, tāds pakalpojums nav manā skatījumā vajadzīgs sabiedrībai,” raidījumam sacīja Vītoliņa.